Informācija / Par sāls izmantošanu ziemā

Par sāls izmantošanu ziemā ielām un transportbūvēm

Satiksmes departamenta speciālisti, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par iespējamām sāls alternatīvām Rīgas pilsētas ielu, tiltu un satiksmes pārvadu apstrādei, 2012.gada nogalē pasūtīja Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem izstrādāt zinātnisko pētījumu „Rīgas pilsētas autotransporta infrastruktūras objektu pretapledojuma apstrādes pastāvošās prakses risku novērtēšana un koriģējošo rekomendāciju izstrāde”.

Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā izvērtēta sāls kā pretslīdes materiāla iedarbība uz apkārtējo vidi un transporta būvēm, salīdzinājumā ar alternatīviem materiāliem.

Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka Rīgas ielu ziemas dienesta modelis ir raksturojams kā izteikti universāls un sabalansēts attiecībā pret nodrošināmo mobilitātes līmeni, pieejamiem resursiem un ielu infrastruktūras tehnisko stāvokli.

Izvērtējot pretslīdes alternatīvas, zinātnieki norādīja, ka svarīgi, lai šajā situācijā alternatīvu pretapledojuma materiālu un metožu meklēšana nekļūtu par pašmērķi.

Lai skaidrotu,  nepieciešams kliedēt mītus:

  • absolūti nekaitīgu pretapledojuma materiālu nav, katram piemīt blakusparādības, tieši vai netieši ietekmējot apkārtējo vidi;
  • nav brīnumaino materiālu ar universālām pretapledojuma īpašībām, bet ir reaģenti vairāk piemērojamie noteiktā veidā noteiktos apstākļos;
  • ieviešot vairākkārtēji dārgākās par sāli alternatīvas, proporcionāls gaidāmais rezultāts nav garantēts;
  • sāls joprojām ir pamatreaģents visu  attīstīto valstu ceļu un ielu ziemas uzturēšana (Ziemeļamerika, Ziemeļvalstīs, Japāna, Vācija u.c.);
  • sāls blakusparādības ir labi izpētītas ilgtermiņā un zināmi risinājumi to mazināšanai, ko nevar apgalvot par lielo daļu alternatīvo materiālu;
  • Ielu malās esošie apstādījumi pavasaros tiek laistīti, lai noskalotu no koku mizām atlikušo sāli.

Galvenais aspekts, kas veido negatīvu attieksmi pret sāli ir tas, ir tā radītais baltais aplikums uz apaviem. Šeit jānorāda, ka princips - neatstāj pēdas ir vienāds ar  - neietekmē vidi, transporta būves un apavus, nav korekts.

Attiecībā par sniega sķūrēšanu jānorāda, ka veicot sāls kaisīšanu uz brauktuves snigšanas laikā vienlaicīgi tiek veikta sniega šķūrēšana. Gadījumos kad kaisītājs brauc uzpildīt kaisāmo materiālu, degvielu vai arī mēro ceļu līdz savam maršrutam, tam lāpsta ir pacelta.

Savukārt rakstā pieminētās sīkšķembiņas (granīta izsijas), Rīgai nav pielietojamas, jo:

  • pilsētas lietus ūdens kanalizācija ir slēgta tipa, sīkšķembas kanalizācijas sistēmu pilnībā aizdambētu;
  • pilsētas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas pārbūve izmaksātu neskaitāmus miljonus;
  • sīkšķembas mazina slīdamību, bet sniegu nekausē;
  • granītu izsiju lietošana ziemeļvalstīs saistīta ar šo vietējo dabas resursu pieejamība, transports līdz Latvijai radītu papildus izmaksas;
  • abrazīvo materiālu trūkums ir arī tas, ka kaisītāju darba cikls ir līdz 10 reizēm īsāks nekā kaisot sāli, tātad palielinās transporta izmaksas un kaisīšanas darbu veikšanas laiks;
  • vēl negatīva iezīme sīkšķembiņām ir tā, ka granīts ir mikroskopisko kvarca putekļu emitents.

Visbeidzot jānorāda, ka pilsētnieku transportlīdzekļu vadītāju kultūra vēl nav tik attīstīta, lai pārvietotos Rīgā pa apledojušu brauktuvi, kuras slīdamība mazināta izkaisot sīkšķembiņas.

Zīmīgi, ka zinātniskajā pētījumā norādīts, ka pret sāls pielietošanu pretapledojuma apstrādē lielākoties sabiedrībā ir negatīva attieksme, ko sekmē plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija nepilnīgā informācija. Tā rezultātā sāls pielietošanas blakusefekti tiek pasniegti vienkāršoti un neobjektīvi, nepieminot visu faktoru kopumu, tostarp cik sabiedrībai nozīmīgi ir apsvērumi, kāpēc tas vispār tiek darīts.

Citi jaunumi