Informācija / Par sniegu Rīgā: atbildes uz jautājumiem

Par sniegu Rīgā: atbildes uz jautājumiem
2016. gada sākums padevies ļoti sniegots – bieži vien sniega tīrīšanas tehnika Rīgas ielās strādā diennakts režīmā. Galvaspilsētas iedzīvotājiem šajā situācijā radās daudz jautājumu. Vieni brīnījās, kāpēc tehnika neizbrauc ielās tajā laikā, kad snieg visstiprāk. Citi sašuta, ka ielas tiek kaisītas ar sāls maisījumu. Trešie nevarēja saprast, kāpēc iela, uz kuras atrodas viņu mājvieta, tiek tīrīta vēlāk nekā pārējās. Taču uz katru no šiem jautājumiem ir sava pamatota atbilde, kuru diktē gan vietējā, gan starptautiskā pieredze, gan arī veselais saprāts. Mēģināsim paskaidrot visu pēc kārtas.
 
Dzīvoju tā dēvētajā "guļamrajonā", godīgi maksāju tādus pašus nodokļus kā Rīgas centra iedzīvotāji. Kāpēc manu ielu no sniega attīra daudz vēlāk nekā centra ielas?
 
Pirmkārt, visas pilsētas ielas pēc nozīmīguma pakāpes ir iedalītas četrās kategorijās. Ja sasnidzis sniegs, vispirms tīra A kategorijas ielas – tās ir maģistrāles, pa kurām kursē sabiedriskais transports. Tad seko B kategorijas ielas – ceļi ar intensīvu satiksmi. Pēc tam sniega tīrīšanas tehnika dodas uz C kategorijas ielām – tie ir tā sauktie lokālie "mazas nozīmes" ceļi, pa kuriem automašīnas brauc mikrorajonos. Pie šīs kategorijas pieskaitāma arī jautājumā minētā Purvciema iela. Un, kad visas šīs ielas ir tīras, var ķerties pie D kategorijas ielām – tie ir ceļi, kas vēl nav izbūvēti, bet uz tiem jau uzceltas mājas, kurās dzīvo cilvēki, tādēļ viņiem ir jānodrošina iespēja izbraukt līdz tuvākajām maģistrālēm.



Ielu dalīšana kategorijās ir metode, ko lieto absolūti lielākajā daļā ziemeļvalstu galvaspilsētu. Piemēram, Somijā gradācija ir vēl plašāka: ielas sadalītas piecās kategorijās. Pirmajai kategorijai atbilst tās, kur satiksmes plūsma diennaktī ir vairāk nekā 6000 automašīnu. Pie otrās kategorijas ielām pieskaitā-mas ielas ar plūsmu 3000 – 6000 automašīnu diennaktī. Pa trešās kategorijas ielām diennaktī brauc 1000 – 3000 automašīnu, bet ceturtās kategorijas ielu plūsma ir 200 – 1000 automašīnas diennaktī. Visbeidzot, piektajai kategorijai atbilst tās ielas, kur diennaktī brauc mazāk par 200 automašīnām. Sniega novākšana Somijā tiek uzsākta no pirmās kategorijas ielām. Piektās kategorijas ielas savu kārtu sagaida pēdējās.
 
Otrkārt, pilsētas platība ir 304,05 kvadrātkilometri. Sniega novākšanu Rīgā nodrošina apmēram 50 tehnikas vienības. Skaidrs, ka spēcīgas snigšanas laikā visu uzreiz notīrīt nav iespējams. Tāpat saprotams, ka zemākas prioritātes ielās tehnika var parādīties tikai pēc vairākām dienām. Un, protams, tehnika visu šo laiku nebūt nestāv dīkā kādā apsildāmā garāžā. Tā visa tiek pastiprināti nodarbināta, lai notīrītu galvaspilsētas galvenās ielas.
 
Treškārt – un tas ir galvenais – sniega novākšana maksā naudu. Domei nav speciāla budžeta, kas atvēlēts tikai un vienīgi sniega tīrīšanai. Katrs eiro, kas tiek iztērēts sniega savākšanai – tas ir eiro, kas atņemts citām programmām. Ceļu remontiem, jaunu parku iekārtošanai, pabalstu izmaksai.

Naudu tam, lai atbrīvotu pilsētu no sniega, domei nedod kāds "labais onkulis". Tā ir rīdzinieku nauda. Un, protams, dome cenšas taupīt līdzekļus, novācot sniegu. Godīgi var atzīties, ka dažkārt dienesti gaida, kad D kategorijas ielās – tajās, kur satiksme ir ar minimālu intensitāti, sniegs nokusīs pats.
 
Šāda domes rīcība ir jāsaprot pareizi – pašvaldība patiešām nevēlas visus līdzekļus iztērēt tikai sniega novākšanai. Kad 2010./2011. gadā ziema bija ar rekordlielu sniega daudzumu, tā savākšana un izvešana izmaksāja 7,5 miljonus latu. Par šo naudu būtu bijis iespējams, piemēram, izremontēt visus pagalmus Purvciemā un vēl lielu daļu Pļavniekos. Taču nācās šo naudu izdot ielu tīrīšanai.

Tāpēc dome ne vienmēr ir pelnījusi skarbo kritiku, kuru tā saņem par sniega novākšanu – dažkārt tas vienkārši ir mēģinājums nedaudz ietaupīt naudu.


 
Kāpēc Rīgai ir tik maz sniega novākšanas tehnikas – tikai apmēram 50 vienības? Vai tad nevar nopirkt vairāk?
 
Pašvaldība nepērk un tai nepieder sniega novākšanas tehnika – tas nebūtu ekonomiski lietderīgi. Dažas ziemas ir sniegiem bagātas, kā tas bija 2010./2011. gadā. Mēdz būt arī ziemas, kad sniega nav gandrīz nemaz, kā 2008./2009. gadā vai pēdējās divās iepriekšējās sezonās.  Tāpēc ieguldīt līdzekļus, lai iegādātos tehniku, kas tiek izmantota trīs mēnešus gadā, turklāt ne katru gadu – tas vienkārši nav izdevīgi.
 
Izdevīgāk ir uzticēt darbu uzņēmējiem, kuri ar ielu tīrīšanu nodarbojas profesionāli. Ielu, tiltu un pārvadu uzturēšanas darbus Rīgā veic uzņēmumi, ar kuriem Rīgas domes Satiksmes departaments konkursa rezultātā šogad noslēdza līgumus par transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2015. līdz 2019.gadam. Pakalpojumus sniedz pilnsabiedrības „Daugavas labā krasta uzturētājs” un „Daugavas kreisā krasta uzturētājs”.
 
Minēto uzņēmumu  rīcībā kopumā ir 50 sniega novākšanas tehnikas vienības. Šis skaits nav noteikts nekādos līgumos, pašvaldībai būtisks ir nevis vienību skaits, bet rezultāts. Rīgas ielām ir jābūt tīrām. Bet ar kādu līdzekļu arsenālu atbildīgie uzņēmumi to panāk – tā ir viņu personīgā izšķiršanās. Un kopumā uzņēmumi ar šo uzdevumu tiek galā.
 
Taču ir periodi, kad laika apstākļi ir tik ekstremāli, ka sniega novākšana, maigi izsakoties, kļūst par neordināru pasākumu. Tā bija, piemēram, 3. janvārī, kad diennakts laikā sniega segas biezums pieauga par 20 - 25 centimetriem. Tas ir ļoti daudz. Pie šādiem apmēriem tiek pārsniegts sniega apjoms, kādu spēj izvest uzņēmumi, ar kuriem noslēgti atbilstošie līgumi.


 
Nav iespējams piebraukt pie bērnudārza! Tas ir pilnīgs haoss!
 
Lielākā daļa dārziņu un skolu atrodas pagalmos. Bet, kā jau iepriekš minējām, dome nevar atbildēt par sniega novākšanu pagalmos. Taču 2009. gadā tika pieņemts lēmums, ka, neatkarīgi no tā, kam pieder zeme, uz kuras izvietoti piebraucamie ceļi pie skolām, bērnudārziem, poliklīnikām un citām pašvaldības iestādēm, – šiem ceļiem ir jābūt notīrītiem.
 
Par to atbildīga ir attiecīgā rajona izpilddirekcija. Un, ja sniegs traucē piekļūt pie šādām ēkām, nekavējoties par to informējiet!
 
Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija: Rīga, Rūpniecības iela 21, epasts: iz@riga.lv, tālrunis 67026602, izpilddirektors Sergejs Hristoļubovs.
 
Rīgas Austrumu izpilddirekcija: Rīga, Daugavpils iela 31, epasts ia@riga.lv, tālrunis 67013500, izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs.
 
Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija: Rīga, Eduarda Smiļģa iela 46, epasts ip@riga.lv, tālrunis 67012283, izpilddirektors Valērijs Koķis.
 
Pilsētā dažviet ietves ir notīrītas ļoti slikti! Reizēm gluži vienkārši nav iespējams paiet – kur gan skatās dome?! Un vēl, daudzām ēkām bail garām iet, pie jumtiem sniega pārkares un lāstekas.
 
Par ietvju tīrīšanu pie ēkām, kā arī sniega novākšanu no jumtiem, atbildīgi ir ēku īpašnieki. Ja redzat nenotīrītu ietvi vai arī pie jumta bīstami karājas lāstekas, ir jāzvana Rīgas domes Administratīvajai inspekcijai. Zvanīt var arī Rīgas pašvaldības policijai. Par šādiem pārkāpumiem draud sodi. Fiziskām personām – līdz 350 eiro, juridiskām personām – līdz 1400 eiro.


 
Kādēļ tad, kad Rīgā stipri snieg un puteņo, ielās nav redzama neviena sniega tīrāmā mašīna? Visi transportlīdzekļi taču ir spiesti stāvēt sastrēgumos!
 
Tiklīdz pirmās sniegpārsliņas pieskaras zemei, pilsētnieki sāk lūkoties apkārt pēc sniega tīrīšanas tehnikas, un tūliņ arī izskan neapmierinātība, ja neviena tīrāmā mašīna nav manāma. Taču pastāv stingri noteikumi, kurus ievēro visās valstīs. Sniegu tīra tikai pēc tam, kad beidzas snigšana. Pretējā gadījumā tas ir tikpat bezjēdzīgs darbs, kā dzenāt pārslas pa gaisu. Ielas tik un tā paliks aizsnigušas. Izdzīt laukā sniega tīrīšanas tehniku nebūtu problēmu. Vienīgi tā kopā ar citām automašīnām stāvētu sastrēgumos ar mirgojošām bākugunīm, un automašīnu sastrēgumus pilsētas ielās tas tikai palielinātu.
 
Tādēļ Rīgā, tāpat kā citur pasaulē, dara tā: ielu tīrītāji izbrauc ielās tiklīdz beidz snigt. Pēc Rīgas domes izvirzītajiem nosacījumiem ielas no sniega jāatbrīvo trīs stundu laikā. Pretējā gadījumā atbildīgie uzņēmumi tiks sodīti. Starp citu, šie noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie kaimiņiem Krievijā, kur saskaņā ar normatīviem "A" kategorijas ceļi ir jānotīra četras stundas, bet "B" kategorijas ceļi sešas stundas pēc snigšanas.
 
Piebildīsim, ka Rīgā sniega tīrītāji jau pirms snigšanas sākuma cenšas ielas nokaisīt ar sāli. Un, kad sniegs nokļūst uz ielas braucamās daļas, tas acumirklī sāk kust. Ar sāli ielas tiek kaisītas arī snigšanas laikā. Un jau pēc tam, kad snigšana beigusies, var tikt sākti sniega savākšanas darbi.


 
Kādēļ ielas kaisa ar sāli? No sāls vienmēr uz biksēm un apaviem paliek balti pleķi. Un tā vispār ir sentēvu metode, kas ir novecojusi un tiek izmantota tikai postpadomju valstīs!
 
Tie, kas uzskata, ka sāls uz ceļiem ir "padomju pagātnes nolādētais mantojums", būs vīlušies. Sāls arī mūsdienās ir pamatviela, lai ziemas laikā uzturētu kārtībā ielas lielākajā daļā valstu. Šādi rīkojas gan Ziemeļamerikā, gan Skandināvijā, gan Japānā, Vācijā u.c. Tas ir gadu gaitā visvairāk pārbaudītais līdzeklis cīņā pret ielu apledošanu, kuram atbilstošs aizvietotājs vēl nav atrasts. Uzskatāms piemērs: 1995. gadā Maskavas valdība mēģināja atteikties no sāls izmantošanas un sešu gadu laikā izmēģināja 28 dažādus reaģentus. Rezultātā ziemas darbu budžets pieauga teju 10 reizes. Palielinājās arī satiksmes negadījumu skaits, jo reaģenti mēdza sasalt, veidojot ledus kārtiņu vai pārvēršoties slidenā, eļļainā plēves kārtā.

Turklāt iedzīvotājiem ziemas periodā strauji pieauga alerģisko saslimšanu skaits. Ņemot to visu vērā, Maskava atgriezās pie sāls izmantošanas un to lieto līdz pat šai dienai. Sāli izmanto arī mūsu ziemeļu kaimiņi, turklāt tādu pat sāli kā pie mums Rīgā – nātrija hlorīdu. Piemēram, Helsinkos pirmās, otrās un trešās kategorijas ielas apstrādā tikai ar sāls maisījumu. Ielās ar mazāku satiksmes intensitāti – ceturtās un piektās kategorijas ielās, izmanto šķembas.

Tieši tāpat rīkojas Stokholmā. Galvenās ielas saved kārtībā, izmantojot sāli, bet rajona nozīmes ielās izmanto gan sāls šķīdumu, gan smilšu un sāls maisījumu.
 
Vietējās nozīmes ielas nokaisa ar šķembām. Dānijā ielu apstrādāšanai pret slīdēšanu ziemā izmanto tikai sāli. Granīta šķembas, kuras tiek kaisītas ielās ar zemu satiksmes intensitāti, ir recepte, kas der Ziemeļeiropai. Tur šķembas ir lētākas. Zviedrija un Norvēģija ir bagātas ar dažādiem iežiem, un granīts, tēlaini izsakoties, mētājas turpat pie kājām. Tas uz piebraukta sniega garantē automašīnu riteņiem labu saķeri ar ceļu. Bet Latvijai šī recepte neder.
 
Skandināvijā zemas gaisa temperatūras ir noturīgas un tiek novērotas visu ziemu. Tieši tādēļ tur nupat uzsnigušu sniegu netīra līdz asfaltam, gluži pretēji – pieblietē no augšas, izveidojot piebraukta sniega kārtu, uz kuras tad kaisa granīta šķembas. Pavisam cita lieta ir Latvijā, kur salu vienas diennakts laikā var nomainīt atkusnis. Līdz ar to uz mūsu ielām ir nevis piebraukts sniegs, bet šķidra sniega putra, kurā šķembas var nospēlēt liktenīgo "banāna mizas" lomu.
 
Taču arī skandināvi pārāk neaizraujas ar granīta šķembu izmantošanu. Ielu segums to dēļ ātrāk nolietojas, gaisā ceļas putekļi, jo automašīnu riteņi smalcina šķembas, atšķeļot no tām mikroskopiskas daļiņas. Tādēļ ceļi ar intensīvu satiksmi tur tiek tīrīti tāpat kā Latvijā: ar sāli izkausē sniegu un tad ar sniega savākšanas mašīnu savāc radušos "putru".
 
2012. gadā Rīgas Tehniskā universitāte veica pētījumu, lai novērtētu dažādu pretslīdes materiālu efektivitāti. Tika izdarīti attiecīgi secinājumi. Pirmkārt, pilnībā nekaitīgu materiālu pret apledošanu nav, jo katram ir kāda iedarbība uz apkārtējo vidi. Otrkārt, nav tādu materiālu, kam piemistu universālas pret-apledošanas īpašības. Visi reaģenti ir jāpiemeklē vispiemērotākajiem laika apstākļiem. Treškārt, pat ja sāli nomainītu ar dārgāku reaģentu, nav garantiju, ka iegūtais rezultāts būs proporcionāls attiecīgajām izmaksām.
 
Ceturtkārt, sāls radītie blakusefekti ir labi zināmi un izstudēti, tātad ir izstrādāti paņēmieni, lai tos neitralizētu. Piemēram, pavasarī tiek veikti darbi, lai attīrītu no sāls pilsētas apstādījumus, kas sāli spiesti uzņemt visas ziemas laikā. Bet ar pārējiem reaģentiem tā nav – to kaitīgā iedarbība prasa ilgāku izpēti.
Tādēļ vecā labā sāls Baltijas apstākļos ir optimāls risinājums.
 
Cīņā ar baltajiem pleķiem, kas veidojas uz apaviem, tiek izmantots pārbaudīts līdzeklis: ņem divas daļas ūdens, vienu daļu etiķa un ar šo šķīdumu apstrādā ādas virsmu. Tiklīdz tā nožūst, tā apavi jāpārklāj ar ūdens drošu krēmu. Un sāls jūsu apaviem vairs nebūs bīstama.
 
Kādēļ ielās bieži var redzēt šādu ainu – brauc sniega tīrāmā automašīna ar paceltu sniega lāpstu?
 
Ne vienmēr šādās situācijās automašīnas vadītājs nebūs pildījis savus tiešos pienākumus. Paceltas traktorbirstes vai lāpstas var nozīmēt, ka sniega tīrītājs dodas uz objektu citā pilsētas mikrorajonā. Piemēram "Rīgas tiltu" tehnika dodas no savas bāzes Spilves ielā, lai apstrādātu ar sāli Gaisa vai Dienvidu tiltu. Taču, ja jūs piesnigušās Rīgas ielās redzat specializēto tehniku, kas netīra ielas, bet brauc ar paceltu lāpstu, pierakstiet tās reģistrācijas numuru un to paziņojiet pa tālruni 80003600. Rīgas domes Satiksmes departamenta darbinieki pārbaudīs, ar ko jānodarbojas konkrētās automašīnas vadītājam. Gadījumā, ja tiek pārkāptas sniega tīrīšanai dotās instrukcijas,  rmai, kas sadarbojas ar Satiksmes departamentu, tiks uzlikts naudas sods. Ja pārkāpumi mēneša laikā atkārtosies, tiks piemērots vēl viens sods vai arī tiks lauzts līgums.


 
Pēc tam, kad sniegs no brauktuvēm tiek sašķūrēts uz trotuāriem, veidojas milzīgas kupenas, kuras izskatās ļoti neestētiski. Kādēļ sniegu tik maz izved no pilsētas?
 
Katru reizi, kad pilsēta pieņem lēmumu par sniega izvešanu, tas ir totalizators ar likmi uz laikapstākļiem.
 
Dome cenšas optimizēt sniega izvešanas izdevumus. Ja ir iespēja ietaupīt naudu uz sniega izvešanu un izlietot šo naudu kam daudz svarīgākam – proti, Rīgas iedzīvotājiem -, tad domes vadība tā arī izdarīs.
 
Pie mums Imantā ielas tiek attīrītas no sniega puslīdz apmierinoši. Taču daudzos pagalmos iebraukt kļuvis jau ļoti problemātiski! Kurš ir atbildīgs par sniega tīrīšanu mikrorajonu pagalmos?
 
Lielākā daļa iekškvartālu pagalmu teritoriju nepieder Rīgas domei. Īpašnieki ir vai nu privātpersonas, vai paši iedzīvotāji. Tāpēc būtu skaidri jāpasaka – Rīgas dome nevar atbildēt par sniega novākšanu pagalmos.
 
Pats efektīvākais veids, kā nodrošināt sniega tīrīšanu pagalmos, ir vienoties par to ar savu namu pārvaldi. Taču te ir jāuzsver, ka sniega novākšana pagalmā ir pakalpojums, kura izmaksas nav iekļautas apsaimniekošanas maksā. Tāpēc iedzīvotājiem pašiem ir jāizlemj, kā parto samaksāt.
 
Savākt naudu iedzīvotāji var paši, savstarpēji vienojoties. Vai arī vienoties ar namu pārvaldi, un tad tā visu paveiks saviem spēkiem.
 
Bet pašvaldībai, kā jau teikts, pat nav juridisku tiesību novākt sniegu teritorijās, kuras tai nepieder.
 
 
Autors: info.riga.lv

Citi jaunumi