Velo infrastruktūra / Velosatiksme Rīgā

Esošie un perspektīvie veloceļi Rīgā

Veloceļš Centrs–Imanta ir pilsētai piederīgā daļa no paša pirmā un, iespējams, valstī vispopulārākā velomaršruta Rīga–Jūrmala. Tas savieno galvaspilsētu ar kūrortpilsētu. Veloceļš tika uzbūvēts pagājušā gadsimta 80. gados, savukārt 2001. gadā Vecrīga tika savienota ar Imantu, izbūvējot veloceliņu ar kopējo garumu 13,5 km. Velosatiksmes infrastruktūras izbūves plāns 2016.–2018. gadam liecina, ka tuvākajā laikā veloceļš Centrs–Imanta Anniņmuižas bulvāra rajonā tiks izveidots atzars, pa kuru varēs nokļūt Bolderājai un Daugavgrīvai – līdz pat jūrai. Tas būs jaunais veloceļš Imanta–Daugavgrīva. Tādējādi Daugavgrīvā varēs pa  veloceļu nokļūt arī no Vecrīgas.

Veloceļš Centrs–Mežaparks ar garumu 6,6 km aktīvi izmanto ģimenes brīvdienu izbraukumiem. Tradicionāla velosipēdistu pulcēšanās vieta ir Mežaparks, jo tur ar velosipēdu var droši vizināties arī bērni. Ir svarīgi, ka šis maršruts ir savienots ar vēl vienu – 5 kilometrus garo  veloceļu Mežaparks–Vecmīlgrāvis. Pateicoties tam, rīdzinieki, kuri mitinās vienā no attālākajām pilsētas apkaimēm, var tiešā veidā nokļūt līdz Mežaparkam, bet no turienes – līdz pat pilsētas centram. 2015.gadā tika izbūvēts Mežaparks–Vecmīlgrāvis turpinājums Vecmīlgrāvis–Vecāķi ar garumu 4,5 km. Veloceļš ved līdz Atlantijas ielai un tālāk seko velomaršruts līdz pat jūrai pa ietvi. kur ir uzlabots sgums un nolīdzinātas apmales. Veloceļi tagad ir apvienoti vienā garā un ļoti pieprasītā maršrutā, kas ļauj velosipēdistiem no pilsētas centra nokļūt līdz pilsētas pludmalei Vecāķos, kas ir cienīgs konkurents Jūrmalai. Diemžēl iecerēto Vecmīlgrāvis–Vecāķi būvniecību nevarējām īstenot līdz galam kā bijām iecerējuši, jo veloceļš šķērsoja privātu zemes īpašumu un to nebija iespējams atsavināt vai pašvaldībai iegādāties savām būvniecības vajadzībām.  

14 kilometru garais  veloceļš Centrs–Berģi sākas Vecrīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, bet beidzas aiz Rīgas administratīvās teritorijas robežas. Veloceļš ved caur diviem parkiem – Bastejkalnu un Esplanādi, pēc tam riteņbraucēji pārvietojas pa pilsētas centra ielām – Skolas, Bruņinieku, K. Valdemāra, Zīriņu un Senču ielu – līdz Brīvības ielai, pa kuru var sasniegt pilsētas robežu. Protams, šo maršrutu ir iecienījuši Purvciema, Teikas un Juglas iedzīvotāji. Juglā no  veloceļa atdalās atzars – Juglas iela. Pa šo ielu var nokļūt līdz Augusta Deglava ielai, kas veido robežu starp Purvciemu un Pļavniekiem. Pašlaik Satiksmes departamenta speciālisti pēta veloceļa Centrs–Purvciems–Pļavnieki būvniecības iespējas.

Jaunā promenāde gar Daugavas krastu Spīķeru rajonā ir daļa no 17 km garā veloceļa Centrs–Dārziņi. Šis maršruts sāksies pie Vanšu tilta, ies pa 11. novembra krastmalu un Krasta ielu, savienos Zvirgzdu un Grāpju pussalas un tālāk, šķērsojot Ķengaragu un Rumbulu, nonāks Dārziņos. Tas būs piemērots gan ikdienas satiksmei, gan atpūtai. Pakāpeniski tiek nodoti ekspluatācijā atsevišķi šī  veloceļa posmi, un nākotnē šī projekta īstenošanai ir paredzēts piesaistīt ES finansējumu. Šogad jau tika nodots ekspluatācijā posms līdz bijušai Mazjumpravas muižai.

Veloceļš Centrs–Torņakalns–Ziepniekkalns pagaidām eksistē tikai kartē. Šī maršruta garums ir 5,7 kilometri. Ir paredzēts, ka veloceliņš sāksies Mūkusalas ielā pie Akmens tilta, ies pa Akmeņu ielu, Jelgavas ielu, Vienības gatvi, Telts ielu un Valdeķu ielu, bet beigsies Valdeķu un Ozolciema ielu krustojumā. Ir uzsākta šī veloceliņa tehniskā projekta izstrāde.

Citi jaunumi